Runājot par progresīvāko valsti Eiropā uzlādes staciju būvniecības ziņā, saskaņā ar 2022. gada statistiku Nīderlande ieņem pirmo vietu starp Eiropas valstīm ar kopumā 111 821 publisko uzlādes staciju visā valstī, vidēji 6353 publiskās uzlādes stacijas uz miljonu iedzīvotāju. Tomēr mūsu nesenajā tirgus pētījumā Eiropā tieši šajā šķietami labi izveidotajā valstī esam dzirdējuši patērētāju neapmierinātību ar uzlādes infrastruktūru. Galvenās sūdzības ir saistītas ar ilgu uzlādes laiku un grūtībām saņemt apstiprinājumus privātajām uzlādes stacijām, kas padara tās mazāk ērtas lietošanā.
Kāpēc valstī ar tik lielu publisko uzlādes staciju kopējo skaitu un skaitu uz vienu iedzīvotāju joprojām ir cilvēki, kas pauž neapmierinātību ar infrastruktūras lietošanas savlaicīgumu un ērtībām? Tas ietver gan nepamatotu publiskās uzlādes infrastruktūras resursu sadali, gan sarežģītās privāto uzlādes iekārtu uzstādīšanas apstiprināšanas procedūras.
No makroekonomiskā viedokļa raugoties, Eiropas valstīs pašlaik pastāv divi galvenie uzlādes infrastruktūras tīklu būvniecības modeļi: viens ir orientēts uz pieprasījumu, bet otrs ir orientēts uz izmantošanu. Atšķirība starp abiem ir ātrās un lēnās uzlādes proporcijā un kopējā uzlādes iekārtu izmantošanas līmenī.
Konkrētāk, uz pieprasījumu orientēta būvniecības pieeja ir vērsta uz pamata uzlādes infrastruktūras pieprasījuma apmierināšanu tirgus pārejas laikā uz jauniem enerģijas avotiem. Galvenais pasākums ir liela skaita lēnās maiņstrāvas uzlādes staciju izbūve, taču prasība attiecībā uz kopējo uzlādes punktu izmantošanas līmeni nav augsta. Tas ir paredzēts tikai, lai apmierinātu patērētāju vajadzību pēc "pieejamām uzlādes stacijām", kas ir ekonomiski sarežģīti uzlādes staciju būvniecības atbildīgajām struktūrām. No otras puses, uz izmantošanu orientēta uzlādes staciju būvniecība uzsver staciju uzlādes ātrumu, piemēram, palielinot līdzstrāvas uzlādes staciju īpatsvaru. Tā uzsver arī uzlādes iekārtu kopējā izmantošanas līmeņa uzlabošanu, kas attiecas uz noteiktā laika periodā nodrošinātās elektroenerģijas procentuālo daļu salīdzinājumā ar kopējo uzlādes jaudu. Tas ietver tādus mainīgos lielumus kā faktiskais uzlādes laiks, kopējais uzlādes apjoms un uzlādes staciju nominālā jauda, tāpēc plānošanas un būvniecības procesā ir nepieciešama lielāka dažādu sociālo subjektu līdzdalība un koordinācija.
Pašlaik dažādas Eiropas valstis ir izvēlējušās dažādus ceļus uzlādes tīklu izbūvei, un Nīderlande ir tieši tipiska valsts, kas veido uzlādes tīklus, pamatojoties uz pieprasījumu. Saskaņā ar datiem, vidējais uzlādes staciju uzlādes ātrums Nīderlandē ir daudz lēnāks salīdzinājumā ar Vāciju un pat lēnāks nekā Dienvideiropas valstīs ar lēnākiem jaunu enerģijas avotu ieviešanas tempiem. Turklāt privāto uzlādes staciju apstiprināšanas process ir ilgs. Tas izskaidro Nīderlandes patērētāju neapmierinātību ar uzlādes ātrumu un privāto uzlādes staciju ērtībām, kas minētas šī raksta sākumā.
Lai sasniegtu Eiropas dekarbonizācijas mērķus, viss Eiropas tirgus arī turpmākajos gados turpinās būt jaunu enerģijas produktu izaugsmes periods gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē. Pieaugot jaunu enerģijas avotu izplatības rādītājiem, jaunās enerģijas infrastruktūras izkārtojumam jābūt saprātīgākam un zinātniskākam. Tai vairs nevajadzētu aizņemt jau tā šaurās sabiedriskā transporta ielas pilsētu centrālajās teritorijās, bet gan palielināt uzlādes staciju īpatsvaru tādās vietās kā publiskās autostāvvietas, garāžas un korporatīvo ēku tuvumā, pamatojoties uz faktiskajām uzlādes vajadzībām, lai uzlabotu uzlādes iekārtu izmantošanas līmeni. Turklāt pilsētplānošanā jāpanāk līdzsvars starp privāto un publisko uzlādes staciju izvietojumu. Īpaši attiecībā uz privāto uzlādes staciju apstiprināšanas procesu, tam jābūt efektīvākam un ērtākam, lai apmierinātu pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc uzlādes mājās.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 1. decembris
